Kornetu-Peļļu zemledus kušanas ūdeņu veidotā ezeru virkne sastāv no 14 dažāda lieluma un dziļuma ezeriem. Mazākais no tiem ir Trumulītis, no kura iztek Pērļupīte.

Prangels_radudinas_1

Grūbes HES apkārtne

Grūbes dolomīta atsegums

Dolomīta atsegumi atrodas Vaidavas upes labajā krastā pie Grūbes HES. Tos var atrast braucot pa Rīgas-Veclaicenes jeb A2 autoceļu, orientieri: 178.km un tilts pār Vaidavas upi. Tas ir valsts aizsargājamais ģeoloģiskais objekts kopš 1977.gada. Dolomīta atsegums vislabāk redzams no aizsprosta tilta. 4 m augsto un aptuveni 30 m plato atsegumu veido Pļaviņu svītas devona periodā veidojušies rupjkristāliskie dolomīti. Tie atgādina dzeltenīgi brūnu ķieģelīšu sienu. Starp ūdenskritumu un atsegumu atrodas labiekārtoti avotiņi, neliela lapene atpūtas brīdim.

Foto: Grūbes dolomīta atsegums (© I.Druva-Druvaskalne)
Normalized_grube

Vaidavas Grūbe un HES uz Vaidavas upes

Vaidavas upes vidustecē pie Grūbes Apes pagastā jau 19.gs.atradās ūdensdzirnavas, kuras izmantoja upes dabisko ūdenskritumu, lai gan jau tajā laikā tas bijis apmūrēts. Joprojām pastāv diskusijas starp dabas pētniekiem par ūdenskrituma augstumu.Daudzkur tiek minēts, ka tas ir augstākais ūdenskritums Latvijā ar kopējo abu kāpļu augstumu 4.3 m. Dabas pētnieks A.Grīnbergs uzskata, ka par dabisko ūdenskritumu var dēvēt tikai tā apakšējo daļu, kas pēc viņa mērījumiem ir:"...pie labā krasta-1.7m, pie kreisā-1.9m līdz 2m augsta. Platums -12 m. Ja ūdenskritumam kādreiz ir bijusi otra pakāpe, tā bijusi neliela, katrā ziņā divreiz mazāka nekā apakšējā.Ūdenskrituma kopējais augstums varētu būt bijis 1975.gada ģeologu atskaitē norādītie 2.8 m, iespējams, 18.gadsimtā minētais-ap 3.2m, bet noteikti ne literatūrā bieži piesauktie 4.3 m, kas ir ūdenskrituma un mākslīgā aizdambējuma kopējais augstums... Tas ir viens no vissenāk zināmajiem Latvijas ūdenskritumiem. Minēts jau 1791.gadā: Fischer J.B. Versuch einer Natturgeschichte von Livland Vaidavas aprakstā" (Grīnbergs, 2011). 20.gs.sākumā dzirnavu vietā tika uzcelta Grūbes papes fabriku ar kokzāģētavu. Līdz karam tas bija tuvākajā apkārtnē lielākais rūpniecības centrs, kurā strādāja ap 80 cilvēku. Kara laikā 1944. gadā nopostīts. 1951.gadā šajā vietā uzcelts Grūbes aizsprosts un uzpludināta uz Vaidavas ūdenskrātuve, kas darbojās līdz 1972.gadam.Laikam ejot, lai saglabātu šo lielo kritumu, ūdenskritumu veidojošās dolomīta kāples, īpaši augšējā, tika iebetonētas. 1998.gadā tika uzsākta dzinavu modernizācija. 1999. gadā HES tika atjaunota un uzstādīta Latvijā viena no modernākajām  turbīnām ar tālvadību. HES darbojas videi draudzīgā caurplūdes režīmā. Pie HES pļaviņā atrodas arī viena no vecajām HES turbīnām.

Foto (pa kreisi): Kad mazā HES netiek darbināta, Vaidavas upes plūsma tiek novadīta pa blakus kanālu un pār ūdenskritumu ūdens neplūst. (© I.Druva-Druvaskalne). Foto (pa labi): atpūtas lapene pie Grūbes HES (© I.Druva-Druvaskalne).

Normalized_pict2798 Normalized_pict2795

Tepat arī atrodas lauku tūrisma komplekss "Grūbe", kur piedāvā nakstmājas, foreļu komercmakšķerēšanu, iegūt licenci makšķerēšanai šajā Vaidavas upes posmā u.c. pakalpojumus (tālrunis: +371 29421642).

Ģeoslēpnis: Grubes HES, koordinātas:  N 57° 31.560 E 026° 46.717, norāde: motors (sīkāka info: www.geocaching.com).

Ančku medību pils

Atrodas Apes pagasta Ančkās Vaidavas kreisajā krastā, iepretim bijušajām Ančku dzirnavām. Ēka būvēta 19.gs.beigās, izmantota kā Jaunlaicenes barona Volfa medību pils. Interesanta arhitektūra. Padomju gados te bija dzīvokļi kolhozniekiem, kas iekštelpas ir pārbūvējuši. Daļēji saglabājušās balkonu margas, veidotas kokgriezumā. Iekšpusē savdabīgs interjers, griestu apdare. Medību pili un dzirnavu savienojošais tilts un aizsprosts sabrucis. Tā kā ēka ir privātīpašumā un tās esošais tehniskais stāvoklis nav drošs apmeklētājiem, iesakām to aplūkot tikai no ārpuses.