Dēliņkalns ir Alūksnes augstienes augstākā virsotne -271 mvjl. Tas atrodas uz Jaunlaicenes un Ziemeru pagasta robežas.

Dscn1872_maira_1

Jaunlaicenes pagasts

Moto: Jaunlaicene-vistuvāk debesīm 
Normalized_jaunlaicene_logo

  • Platība: 52,2 km2
  • Iedzīvotāji: 468 (01.01.2014.)
  • Pagasta administratīvais centrs: Jaunlaicene (>230 iedzīvotāju)
  • Zemes izmantojuma struktūra: 47,6% -meži,  40 % -lauksaimniecībā izmantojamā  zeme
  • Informācija par pagasta pārvaldi: šeit

Pagasts izveidots 1919. gadā Jaunlaicenes muižas teritorijā. Pēdējie muižas īpašnieki bija vācu baronu Volfu dzimta, kas Jaunlaiceni nopirka no grāfa Voroncova. Jaunlaicenes muiža (vācu val.-Neu-Laitzen) ir baronu Volfu dzimtas šūpulis. Šeit sākas Volfu dzimtas Vidzemes atzars. Baronu Volfu dzimta te dzīvojusi 170 gadus. Jaunlaicenes muiža bijusi viena no skaistākajām lauku muižām Vidzemē. Baroni Volfi ir bijuši viesmīlīgi, vienmēr uzņēmuši daudz viesu, tāpēc arī kungu dzīvojamā māja celta tik liela. Padomju gados muižkunga ēkā atradies veikals, mūsdienās iekārtots pašvaldības dibināts Jaunlaicenes muižas muzejs. No 33 ēkām, kas celtas 18.gs.beigās un 19.gs.pirmajā pusē, dažādās saglabāšanās pakāpēs apskatāmas 16 celtnes. Ievērības cienīga ir baronu Volfu dzimtas kapliča un dzimtas kapi. Kolhoza laikos muižas apkārtne netika kopta, muižas parks aizauga. Mūsdienās Jaunlaicenes muižas parks ar dīķiem un vairākiem dižkokiem (platība 9ha), citzemju kokiem ir sakopts, tajā atkal zied ūdensrozes, iekopta saliņa ar tiltiņu.

Foto: baronu Volfu apbedījumi dzimtas kapos Jaunlaicenē (© M.Vītola).

Normalized_img_3604

 20.gs.sākumā pagasts atradās Vidzemes guberņas Valkas apriņķī (tā nosaukums bija Novo-Laicenskaja volostj). 1935. gadā Jaunlaicenes pagasta platība bija 161,9 km² (trīs reizes lielāka nekā tagad) un tajā dzīvoja 2163 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunlaicenes un Grūbes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaunlaicenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946.-1949.g.) un Apes (1949.-1956.g.), Alūksnes (1956.-1962.g.; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962.-1967.g.) rajonos. 1954. gadā Jaunlaicenes ciemam pievienoja likvidēto Grūbes ciemu, bet kolhoza «Padomju Dzimtene» teritoriju 1963. gadā pievienoja Apes lauku teritorijai. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunlaicenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

 Galvenās pagasta uzņēmējdarbības nozares mūsdienās ir  kokapstrāde, tradicionālā lauksaimniecība (lopkopība un graudkopība, piena ražošana, gaļas lopu audzēšana),  pakalpojumu sniegšana un tūrisms.

Foto: Opekalna baznīca agrā pavasarī (© J.Nāgelis).

Normalized_apekalns_1502_1

Nozīmīgākie kultūras pieminekļi pagastā ir Opekalna baznīca –visaugstāk esošais dievnams Latvijā virs jūras līmeņa. Tajā atrodas 3 valsts nozīmes mākslas pieminekļi –altāris, ērģeles un kancele.  Jaunlaicenes muižas ansamblis ar parku un dīķi, kas agrāk piederēja baronu  Volfu dzimtai. Popju pilskalns, vairāki senkapi (Rūcu, Ķauķu senkapi (Bungu kalniņš), Lielbriežu (Miroņkalns)) un Vārņu ezermītne ir liecinieki, ka teritorija, līdzīgi kā pārējās apkārtējās teritorijas, ir bijusi apdzīvota jau sen.

Ievērojamākie dabas pieminekļi ir Dēliņkalna dabas lieguma D daļa, Maltenieku dižakmens (apkārtmērs 16.3 m), Lācupju  akmens (apkārtmērs 15 m), Leimaņu akmens (apkārtmērs 6 m).

Foto: Lācupju dižakmens Jaunlaicenes pagastā. (© K.Ločmele)

Normalized_p5220006

Ievērojamas personības, kuras dzimušas un darbojušās Jaunlaicenes pagastā: E.Gliks (1652-1705)-vācbaltu mācītājs un literāts, dibinājis pirmo draudzes skolu-Majorskolu, kā arī veicinājis Opekalna draudzes skolas un baznīcas attīstību. H.Mednis (1906-2000) –kordiriģents. Slaucītāju dzimta: J.Slaucītājs (1866-1946)-ilggadējs Majorskolas skolotājs; L.Slaucītājs (1899-1971)-ģeofiziķis, matemātikas Dr., LU docētājs, Laplatas un Sidnejas universitātes profesors, Ņujorkas ZA loceklis, dz.Jaunlaicenē, miris Sidnejā; S.Slaucītājs(1902-1982)-astronoms, LU un Baltijas universitātes docētājs, Laplatas universitātes profesors, dzimis Jaunlaicenē. L.Brīdaka (1932)-dzejniece, bērnībā dzīvojusi Majorskolā, māte R.Brīdaka bijusi ilggadēja skolotāja Majorskolā. M.Svīre (1936)-rakstniece, dzīvojusi Majorskolā. A.Liepa (1936-1979)-matemātiķis, LU Skaitļošanas centra veidotājs, katedras vadītājs.