Kornetu-Peļļu zemledus kušanas ūdeņu veidotā ezeru virkne sastāv no 14 dažāda lieluma un dziļuma ezeriem. Mazākais no tiem ir Trumulītis, no kura iztek Pērļupīte.

Prangels_radudinas_1

Jaunumi

Šajā sadaļā informēsim par aktuālajiem notikumiem, kas tiek plānoti Veclaicenes aizsargājamo ainavu teritorijā, kā arī par notikumiem  biedrības dzīvē. Pati jaunākā info tiek publicēta mūsu Facebook.com mājas lapā! Kļūsti par mūsu draugu Facebook un saņem pašu jaunāko info!

Sekojiet mums facebook.com

Veclaicenes pagasts

Veclaicenes Avotiņš

 

 

 

 Ar Alūksnes pašvaldības atbalstu projektam Veclaicenes pagasta pārvaldes ēkas apkārtne kļuvusi vēl skaistāka.

 
 

 

Īstenots Zivju fonda apstiprinātais projekts “Zivju resursu aizsardzība Alūksnes novada Veclaicenes pagasta ezeros”

Veclaicenes pagasta pārvalde jūlija sākumā savā rīcībā ir saņēmusi jaunu kvadriciklu, kas tika iegādāts projekta “Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība” ietvaros, lai turpmāk maksimāli efektīvi varētu veikt zivju resursu aizsardzību, uzraudzību, saglabāšana un maluzvejniecības samazināšana Veclaicenes pagasta ezeros.

Ar kvadriciklu būs iespējams ātrāk apsekot plašākas teritorijas, lai pārbaudītu gan makšķernieku licences, gan to vai kādā ezerā nav izvietoti nelikumīgi zvejas tīkli, līdz ar to ūdenstilpju uzraudzība tiks nodrošināta arī vietās, kur līdz šim tas nebija tehniski iespējams.

Projekta kopējās izmaksas sastāda 8100.01 EUR. Zivju fonda līdzfinansējums ir 80% jeb 6694,22 EUR un Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 20% jeb 1620.01 EUR.

 

 Biedrība “Veclaicenes avotiņš” ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu 2016. gada

pavasarī īsteno projektu “Apkārtnes labiekārtošana Kornetos”. Projekta ietvaros tika bruģēts celiņš

pie informatīvā stenda un veiktas korekcijas teritorijas apstādījumos.

 

Tūrisma rallijs.
SIA "Atpūtas bāze" sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību organizē tūrisma ralliju "Alūksnes piedzīvojums". Latvijā jau vismaz 6 gadus tiek organizēti šādi tūrisma rallija maršruti un 2016. gada 16. jūlijā šāds pasākums notiks Alūksnes novadā. Informāciju par tūrisma ralliju Latvijā var iegūt mājas lapā"www.atputasbazes.lv;
Lai izveidotu interesantu maršrutu par Alūksnes novadu ir nepieciešams apzināt uzņēmējus, amatniekus un visus interesentus, kam ir vēlme reklamēt savu nodarbi, vietu, ievērojamus objektus, vēsturi un citas labas lietas, kas mums ir.
Visi, kas ir gatavi uzņemt viesus, sadarboties un padarīt atpazīstamu mūsu skaisto novadu, lūdzu, sazinieties ar Alūksnes novada tūrisma informācijas centru pa e-pastu: tic@aluksne.lv;  vai pa tālruņiem  64322804; 29130280;25779965

 

        
Informācija aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” zemes īpašniekiem
No 2015. gada marta tiek izstrādāts aizsargājamo ainavu apvidus  “Veclaicene” dabas aizsardzības plāns. Dabas aizsardzības plāns ir dokuments, kurā tiek apkopota informācija par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un sniegti priekšlikumi tās apsaimniekošanai un aizsardzībai.
Dabas aizsardzība plāna izstrādātāji SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” informē, ka 2016. gada janvāra sākumā notiks dabas aizsardzības plāna “Aizsargājamo ainavu apvidus  “Veclaicene””  sabiedriskā apspriešana. Visiem interesentiem būs iespējams iepazīties ar plāna saturu un priekšlikumiem teritorijas apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī sniegt savus komentārus.
Konkrēta informācija par sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm un dabas aizsardzības plāna pieejamība būs atrodama Alūksnes www.aluksne.lv un Apes www.apesnovads.lv pašvaldību mājas lapās, kā arī dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv projekta “Integrētie plānojumi” www.integralplan.daba.gov.lv, mājas lapā un plāna izstrādātāju mājas lapā www.environment.lv
Paziņojumi par sabiedrisko apspriešanu būs publicēti laikrakstos “Latvijas vēstis”, “Alūksnes ziņās” un “Malienas ziņās”.
Dabas aizsardzības plāna izstrādātāju tālrunis 67242411, e-pasti: lucija@environment.lv vai aiga.tora@environment.lv

 

Panorāmskats no Drusku kalna

 


 

  Pilnveidotas dabas takas Veclaicenē

 

Maija Bleiferte,
Veclaicenes pagasta muzeja krājuma glabātāja
13.01.2015

Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta „Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus dabas taku tūrisma infrastruktūras apsaimniekošanas pasākumi” ietvaros Veclaicenes pagasta dabas takās ir pabeigti sakopšanas un labiekārtošanas darbi. Projektu 3811 EUR apjomā LVAF iesniedza biedrība „Veclaicenes Avotiņš”.

Ar projekta finansējumu nomarķēta Romeškalna dabas taka un Mauriņu biotopu taka. Tagad visas sešas Veclaicenes dabas takas ir vienoti marķētas pēc Francijas Vogēzu kluba izstrādāta parauga. Mauriņu biotopu takā uzstādīti 3 elektriskā gana vārtiņi, kas atvieglo iekļūšanu savvaļas zirgu ganību aplokos. Romeškalna takā pie bijušās Veclaicenes pamatskolas, tagad tūristu mītnes, uzstādīta 50 metrus gara dēļu laipa pāri purvainai pļaviņai. Pie autoceļa Rīga - Pleskava izvietota norāde uz Mauriņu biotopu taku, un divas norādes uz Veclaicenes dabas takām. Rudens periodā veikta taku kopšana. Liels ieguvums ir arī panorāmskata stends, kas jaunajā tūrisma sezonā no Drusku kalna ļaus vērot plašo apvārsni ar zinātāja acīm, jo panorāmskatā sniegta plaša informācija latviešu, igauņu, angļu un krievu valodā par tuvākajām apdzīvotajām vietām Igaunijā un Latvijā, Alūksnes – Hānjas augstienes reljefu un apskates objektiem. Stenda vizuāli informatīvais materiāls ir daudzu cilvēku, pamatā veclaiceniešu, veidots, tajā iekļauts igauņu kartogrāfu darbs, bet panorāmskata plāksne izgatavota firmā „KoBalts”.

Ar katru gadu Veclaicene tūristiem kļūst arvien pievilcīgāka. Uz tikšanos pavasarī!

 

 

  Biedrība "Veclaicenes Avotiņš"realizē LVAF atbalstītu projektu Veclaicenes dabas takās

Maija Bleiferte,
projekta norišu dokumentētāja fotogrāfijās un aprakstos
20.10.2014

Veclaicenes pagasta dabas takās ir uzsākti un aktīvi noris sakopšanas un labiekārtošanas darbi Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta ietvaros. Projektu „Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus dabas taku tūrisma infrastruktūras apsaimniekošanas pasākumi” (finansējums 3811 EUR) LVAF iesniedza biedrība „Veclaicenes Avotiņš”. Projekta mērķis: atjaunot un pilnveidot esošo tūrisma infrastruktūru Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, kas veicinātu antropogēnās slodzes samazināšanos uz teritorijā esošajiem biotopiem, bet vienlaicīgi palīdzētu attīstīt dabai draudzīgu tūrisma veidu piedāvājuma paplašināšanos dažādās sezonās. Sniegt apmeklētājiem izzinošu un praktiski dabā izmantojamu informāciju par Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū esošajām dabas un kultūrvēstures vērtībām.

 Veclaicenes daba vienmēr pārsteidz tūristus ar savu ainavisko daiļumu, aicina atgriezties tos, kuri šeit jau bijuši un dod iespēju mums, vietējiem, lepoties ar savu dzīvesvietu. Dabas baudītājiem iekārtotas 6 kājāmgājēju takas. Četras no tām marķētas pēc Francijas Vogēzu kluba izstrādāta parauga: ar noteiktas krāsas aplīšiem uz balta fona. Projekta rezultātā visas takas būs šādi marķētas.Ar projekta finansējumu Mauriņu biotopu takā, kas ved pa savvaļas zirgu ganībām, uzstādīti 3 elektriskā gana vārtiņi. Tie atvieglo iekļūšanu aplokos, lai izietu taku. No krūmiem attīrītas platības skatienam atklāj skaistas bērzu jaunaudzes.
Romeškalna taku, izveidotu pa bijušo skolas bērnu ceļu uz Kornetiem, izmanto tūristi dodoties no naktsmītnes vietas uz pagasta centru. Projekta ietvaros takā uzstādītā 50 metrus garā dēļu laipa ļauj ceļu mērot sausām kājām.Pabeigta atvašu pļaušana takās un skatu joslu atjaunošana, turpinās citu projektā paredzēto uzdevumu realizācija.

Aktīvā tūrisma sezona pagājusi, taču Veclaicenes dabas takas joprojām ir saistošas kustēties gribošiem cilvēkiem. Tieši bezlapu laikā no kalngala dziļi ielejā var labāk ieraudzīt ezera zilo spoguli, un, ja zemi klāj neliela sniega kārtiņa, tad kāpšana pārvēršas par rāpšanos Latvijas stāvākajā – Drusku pilskalnā. Arī šādā veidā var gūt emocijas.

 

Foto: J.Dambis. Uzstādītā laipa Romeškalna dabas takā. Foto: M.Bleiferte.Elektriskā gana vārtiņi Mauriņu dabas takas sākumpunktā.

Biedrība "Veclaicenes Avotiņš"realizē LAD ELFLA projektu "Pareizticīgo draudzes Svētdienas skolas izveide sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai Alūksnē".

/uploads/text_page_image/asset/201410/313/Logo_LAD_elfla.jpg

Svetlana Volkova, projekta koordinatore
20.10.2014

Biedrība “Veclaicenes Avotiņš” 2014.gada rudenī ir uzsākusi realizēt projektu: “Pareizticīgo draudzes Svētdienas skolas izveide sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai Alūksnē.” Projekta mērķis: piedāvāt Alūksnes pilsētas un novada iedzīvotājiem plašāku un kvalitatīvāku sabiedriski izzinošo aktivitāšu klāstu, ka arī sadarbības un integrācijas veicināšana.

Kopējās projekta izmaksas ir 3036,93 € un to atbalsta Lauku atbalsta dienests (LAD) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas projekta ietvaros (ELFLA). Par piešķirto finansējumu tiks renovēta draudzes saimniecības ēkā, paredzēts nomainīt trīs logus, vienas durvis un nosiltināt daļu ēkas. Tiks iegādāts arī dators, monitors, magnētiskā tāfele un apkures krāsniņa.

Projekta sagaidāmie rezultāti: projekta īstenošanas rezultātā tiks radīta jauna sabiedrisko aktivitāšu vieta/objekts Alūksnē. Plānotās aktivitātes nodrošinās dzīves kvalitātes veicināšanu tiem iedzīvotājiem, kuriem līdz šim nebija vietas un iespēja aktīvi darboties.

/uploads/text_page_image/asset/201410/319/pareizt_aluksne.jpg

 

 Pārgājiens "Rudens ainavas Veclaicenes kalnos un lejās" sestdien, 4.oktobrī

Paldies visiem izturīgajiem pārgājiena dalībniekiem! Pārgājiena foto skatāmi šeit.

Video:

 

    Romeškalnā realizēts projekts

Foto skatīt šeit.

/uploads/text_page_image/asset/201405/228/Projekts_2014.jpg

Veloekspedīcija "Spāres un citi bezmugurkaulnieki"  1.jūnijā

Video atskats:

Fotogrāfijas no pasākuma skatāmas šeit.

 

 Muzeju nakts Veclaicenē 2014

Maija Bleiferte, Veclaicenes pagasta muzeja krājumu glabātāja,

Iveta Veļķere, teritorijas attīstības speciāliste

17.maija vakarstundā arī Veclaicenes pagasta muzejs bija atvērts apmeklētājiem, jo klāt kārtējā Muzeju nakts. Šā gada aktualitāte -  sarkanais dzintars – rets un tāpēc īpaši vērtīgs.  Mūsu vērtība ir ikviens cilvēks, kurš dzīvo un saimnieko Veclaicenē. Tādēļ arī tēma „Lai neaizaug taka uz kaimiņmāju”.
Tautas nama zālē bija iespēja vairākkārtēji noskatīties pašu veidoto īsfilmu „Baltie lielceļi gaida”. Skaudra patiesība, ka mūs – veclaiceniešu ir palicis tik maz, un mājas gaida saimniekus.
Turpmākās  aktivitātes muzejā  „Tev galva, man aste”, „Stūru stūriem tēvu zeme”, „Es tev saku no sirds”, „Galu galā vajag tik likt!”, „Pasitīsim klačiņu!”,  „Ideāla kaimiņa  meklējumi” latviski- igauniskā (jo igauņi arī ir mūsu kaimiņi) pasākuma apmeklētāju izpildījumā bija jautras. Lielākā daļa spēļu bija pašgatavotas, bet domino mākslinieka Arta Bērziņa veidots.
Pirmo reizi Muzeju naktī tika izmantota lielformāta interaktīva spēle - Veclaicenes domino, kurā ciparu kombinācijas ir aizstātas ar nozīmīgāko Veclaicenes apskates vietu fotoattēliem un nosaukumiem latviešu un igauņu valodās. Uz domino kauliņiem attēlota pievilcīgā Kornetu ielejas ainava no putna lidojuma, Drusku pilskalns, dabas takas, pareizticīgo baznīca, Māras pēdas akmens, Veclaicenes muzeja istaba, savvaļas zirgi Mauriņu saimniecībā, Romeškalna muiža. Brīvdabas domino ir iespējams spēlēt teritorijā jebkurā gadalaikā. Tā ir spēle visai ģimenei un draugiem, un to, ka tā ir azartiska, jau veiksmīgi  pierādīja Muzeju nakts pasākums. Domino ir izgatavots ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu  projekta „Veclaicenes domino un sajūtu taka” ietvaros, kuru realizēja biedrība „Alūksnes novada attīstībai”.
 Paldies, veclaiceniešiem Līgai Pjusei, Ainai Rencei, Intai Rezgoriņai, Jānim Vīksnem, Dacītei Rātei par atbildīgu un atraktīvu spēļu vadīšanu. Paldies par skaisto domino Artim Bērziņam, kurš atzīst, ka šis bija pirmais šāda veida darbs, un Alūksnes novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu.

Klāt skolēnu pārgājienu  laiks. Un  Veclaicenes dabas takas ir vieta, kur priecēt acis, izlikt enerģiju un pašapliecināties. Raipala ezera taku papildinām ar sajūtu elementiem. Arī iepriekš minētās spēles un spēle „skolas zvana noslēpums” gaida spēlētājus!

Foto no pasākuma skatīt šeit.

Pārgājiens -ekspedīcija "Kā bērnībā"

15.05.2014., Maija Bleiferte

Ejam pa taisno, vai ejam riņķī – tāda reiz bija Veclaicenes skolasbērnu izvēle. Iet riņķī nozīmēja iet pa šoseju, lasīt no vaļējām kravas mašīnām izbirušas stikla bumbiņas (un ja vēl gadījās krāsainas), Bārdaskroga veikalā nopirkt batonu par 12 kapeikām, limonādi, un atlikušajā ceļa posmā apēst kā lielāko gardumu. Bet  taisnie ceļi gluži kā saulītes stari stiepās uz visām pusēm no skolas. Tagad autobuss ved mūsu bērnus garām Romeškalnam – uz Jaunlaiceni un Māriņkalnu.
 Bet kas notiek bijušajās skolas takās tagad,  gājām lūkot 10.maijā. 
Šoreiz bijām nolēmuši no skolas Romeškalnā, ar lielāku vai mazāku maldīšanos, nokļūt Rencos. Neviens neloloja cerības ieraudzīt reiz stingri iemītās takas. Ceļabiedros aicinājām bijušos skolasbērnus – šo ceļu staigātājus un citus aktīvistus. Pārgājienā devāmies 15 dažāda vecuma (4 paaudžu) cilvēki: gan Veclaicenes septiņgadīgās skolas 1956.gada divas absolventes, gan divgadīgais Valters uz vecāku pleciem. Laiks mūs lutināja. Un, ja vērīgi ieskatījās, vecie meža celiņi vēlīgi rādīja savas aprises. Strīdīgās vietās gudro ļaužu konsīlijs (Rencu gala bērni) sanāca kopā un debatēja, kur jāiet. Kā vienmēr, visvairāk no sliedēm izsita izcirtums, tomēr galamērķī nonācām pa plānoto ceļu. Apmēram 4 kilometrus garo gājienu veicām pāris stundās. Kāda aizgulējusies skolniecīte savulaik „aizdiegusi”uz skolu pusstundā.
  Emocijām bagāts bija mūsu pārgājiens! Izzuda gadu starpība, un spilgtie atmiņu stāsti atgrieza bērnībā arī mūs, nedaudzos, kuru taisnais skolas ceļš bija citur – uz Kornetiem. „Te bija...”, „Atceries...” skanēja ik pēc laiciņa. Veco priedi, kura šobrīd vēl turas ar zariem pret sauli, atcerējās visi. To ieraugot atskanēja priecīgs: „Re, kur mūsu priede! Esam uz pareizā ceļa!” Arī ābolu dabūjamās mājas (citi saimniecei palūguši, citi čiepuši) kopīgas. Un tad vēl Modras kundzes acu mirdzums, pēc vairākiem gadu desmitiem sasveicinoties ar dzimtajām mājām!
Paldies vārdus idejas rosinātāji saņēma gan tajā pašā, gan turpmākajās dienās. Mēs savukārt ieguvām ļoti lielu gandarījumu par ceļabiedru patieso prieku.
Padomā ir jau nākamais „Kā bērnībā”pārgājiens.

Foto no pārgājiena skatīt šeit.

 Veclaicenē spēlē teātri divās valodās 

Maija Bleiferte, Veclaicenes amatierteātra kolektīva vadītāja, 05.03.2014


 24.februāris,  kaimiņvalsts Igaunijas  neatkarības diena, Veclaicenes pagastā tiek atzīmēta katru gadu. Šoreiz ierasto svinīgo pasākumu aizstāja jautras teātru izrādes, jo  latvieši un igauņi pierobežā viens otram ir ne tikai palīdzējuši grūtos un valstij svarīgos brīžos, bet arī kopīgi ballējušies.

Uz pasākumu  „Daudz laimes dzimšanas dienā, Igaunija” pulcējās gan veclaicenieši, gan tuvākie kaimiņi no abām valstīm. Priekšnesumus sniedza Veclaicenes pagasta un  Varstu pagasta  Krabu ciema teātru kolektīvi.   
Veclaicenieši,  kā ierasts, savā lauku sētā pēc pašu veidota scenārija atainoja igauņu valodas mācīšanas kursus latviešiem. Izrādē vienlaicīgi skanēja latviešu un igauņu valodas. Savukārt  Krabu teātra aktieri uzvedumā „Turku zirga ola” mēģināja izperēt kumeļu no ķirbja. Lai priekšnesumi būtu saprotami un baudāmi abām tautām, tos tulkoja Jānis Prangels, un, spriežot pēc skatītāju atsaucības, tas arī izdevās.

Kā jau dzimšanas dienā, tika nobaudīts arī svētku kliņģeris un uzdancots, jo Varstu pagasta sekretāre līdzi bija paņēmusi, kā pati teica, senu garmošku. Viņas spēlētās melodijas lieliski papildināja arī tautas nama vadītājas Maijas Rozītes sveicienu igauņu tautai.

Pēc pasākuma apmeklētāji nesteidzās izklīst. Gan latviešu, gan igauņu valodās tika apspriesta šābrīža dzīve pierobežā un cilātas atmiņas. Noslēgumā interesenti devās apskatīt pagasta pārvaldes ēku, ilgāk uzkavējoties muzeja telpās.

Pirmā kaimiņvalstu teātru tikšanās noritēja labestīgā gaisotnē. Ceram, ka citreiz mums pievienosies arī  vistuvākie kaimiņi - Hānjas pagasta Lūcinieku ciema teātra kolektīvs.

    Veclaicenieši 2013

Tev ir iespēja iepazīties ar veclaiceniešiem, kuri dzimuši vai tagad dzīvo Veclaicenes pagastā. 2013.gada vasarā  Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte un tūrisma darba organizators Jānis Prangels nofilmēja vairāk kā 180 pagasta ļaudis un uz valsts svētku 95.dzimšanas dienu tapa  šis video sveiciens. Lai paliek vēsturei!  Montēja: Jānis Turkins.

Veclaicenieši apciemo kaimiņus pierobežā

Autore: Maija Bleiferte,  26.11.2013.  Foto no brauciena skatīt šeit.

15. novembrī devāmies Veclaicenes tūrisma informācijas punkta vadītāja Jāņa Prangela organizētajā mācību ekskursijā uz Igauniju. Šoreiz mūsu mērķis bija apciemot savus vistuvākos kaimiņus pārrobežā Veru apriņķī un novērtēt, kā viņi risina savas valsts nomales problēmas.

Miso (igauniski- Misso) pagastā mūs sagaidīja uzņēmējs Tīts Nīlo - „Nopri” saimnieks, kura ģimene nodarbojas ar piena ražošanu un pārstrādi. Uzņēmums ir plašs, moderns, datorizēts un pilnībā Eiropas regulām atbilstošs. Taču šoreiz vairāk jautājām par Miso pagastā izvērstās programmas „Nāc dzīvot uz laukiem!” lietderīgumu un problēmām. T. Nīlo ir šīs programmas rosinātājs un finansiālais atbalstītājs. Būtībā šis ir aicinājums ievietot bērnu Miso skolā, vienlaikus iegūstot darbu un dzīvesvietu. Skolēnu skaits ir dubultojies, jo ģimenes pārceļas uz laukiem, darbavietas daļēji nodrošina „Nopri” saimnieks. Viņš arī investē lielus līdzekļus šo ģimeņu dzīvesvietu remontos.

Tālāk devāmies uz Rūsmē (Ruusmäe) Hānjas pagastā, - tūrisma apskates vietu - Rogosi muižu ar slēgto pagalmu, kur mūs laipni uzņēma Anneli Luisk. Šeit joprojām saglabāta Hānjas skolas filiāle. Ir pirmās trīs klases, kurās kopā mācās 7 skolēni. Ēkā atrodas arī bibliotēka, muzejs. Bet labais spārns ar zāli un citām telpām par simbolisku īres maksu (1euro) nodots firmas, kas izveidojusies uz sieviešu biedrības bāzes, apsaimniekošanā. Apsviedīgās igaunietes ar projektiem piesaista līdzekļus,  un ar dažādām praktiskām nodarbībām rosina ciema dzīvi. Zāle tiek iznomāta pasākumu (kāzu, dzimšanas dienu u.t.t.) rīkošanai. To varpasūtīt arī īpaši noformētu un kopā ar vakara vadītāju u. c. ērtībām. Iegājām arī turpat blakus esošajā veikalā, kas pilda arī pakalpojumu centra funkcijas: ir interneta pieeja, pasts- iespējams veikt maksājumus. Pie veikala var piepumpēt riepas, regulāri brauc bankas autobuss, kas pilda tādu kā bankomāta funkciju, nodrošinot iedzīvotājus ar skaidru naudu.

Kornetiem vistuvākā apdzīvotā vieta ir Lūtsniku (Luutsniku) ciems jeb Lūcinieks, kā to dēvē veclaicenieši (apmēram 5 km), kur kājām tika staigāts uz veikalu, autobusu tālākai braukšanai, un savulaik Veclaicenē dzīvojošo igauņu ģimeņu bērni gāja skolā. Ciems ir ne tikai Igaunijas, bet arī Hānjas pagasta īsta nomale. Nav vairs ne veikala, ne skolas. 2 reizes nedēļā brauc autoveikals, un bibliotēka ir vienīgā kultūras iestāde. Bibliotekāre ap sevi pulcinājusi domubiedrus un izveidojusi  Lūtsniku ciema biedrību. Šobrīd biedrība dāvinājumā  ir ieguvusi bijušo veikala ēku,  ar pagasta atbalstu ir atjaunota fasāde. Līdzekļi tiek piesaistīti arī ar projektiem.

Lai nokļūtu Sennas (Sänna) kultūras muižā, braucām caur Reugi. Priecājāmies par kapitāli saremontētajiem ceļiem. Stāsts par Sennas kultūras muižu, ir apbrīnas vērts un latvieša cilvēkam pat neizprotams. Reuges pagasta valde izsludinājusi konkursu uz muižas apsaimniekošanu. Galvenais noteikums: darīt jebko, kas pulcinātu vietējos iedzīvotājus. Konkursā uzvarēja kuģa stūrmanis Hendriks Noors, kurš astoņus gadus pavadījis uz ūdeņiem, un šajos četros šeit pavadītajos gados, kā pats atzīst, kļuvis pavisam cits cilvēks. Ēka saglabāta senatnīgā, mājīgā tēlā. Ir bibliotēka. Mazuļi savas pirmās grāmatiņas var pētīt sēžot pasaku namiņā uz spilveniem. Gan bērnu, gan pieaugušo grāmatas ir vērstas uz sevis izzināšanu un garīgo izaugsmi. Bieži notiek izglītojoši semināri un dvēseles mūzikas koncerti.  Arī mūsu ciemošanās reizē  vakarā bija gaidāms glāžu mūzikas koncerts. Nākošgad ir iecerēta licencētas skoliņas atvēršana. Tā pulcinās bērnus, kas zinības apgūst mājmācības ceļā, jo tā veidojas personības, kas nebaidās uzņemties atbildību, tas savukārt dod brīvību. Muižas pārvaldnieks norādīja, ka šajā skolā noteikti nebūs neviena skolotāja ar pedagoģisko izglītību, ar 2014.gadu tas Igaunijas likumdošanā būs atļauts. Muižas apkārtnē 2011.gadā izveidota arī Kosmosa taka (Sänna Taevarada), kurā planētu stāvoklis atbilst īstenībai, tikai miljons reižu samazināts. Taka iekārtota Pērļupītes (Pärlijõgi)-jā, tās pašas upītes, kura iztek no Kornetu grupas ezeriņa Trumulīša- ielejā.

Krabi savukārt ir Varstu pagasta pati nomale. Arī Krabu ciemā aktīvi darbojas ciema biedrība. Biedrība ilgu laiku centās atpirkt no saimnieka namīpašumu – kolhoza laika tautas namu, kad nu beidzot īpašnieka piekrišana bija saņemta, Krabu skolotāja Jana Kevatu ieguldīja savu mācību kredītu mājas atpirkšanā. Tagad biedrības nams ir lielā mērā saremontēts. Aktīvi darbojas ciema teātris un notiek kultūras dzīve. Šeit mājīgās telpās atrodas arī Krabu pamatskolas vecāko klašu internāts, trenažieru telpa, virtuve,  kur bērni var gatavot ēdienu.  

Noslēdzot savu ceļojumu pārņēma drusku nereāla sajūta, jo igauņu dzīve pašā pierobežā stipri atšķiras no mums pierastās. Katrā šajā ciemā ir gudrs cilvēks – ciema dvēselīte, kas rada ap sevi dzīvelīgumu, piesaista līdzīgi domājošos un iegulda savus resursus ciemu saglabāšanā un attīstībā. Igauņi atļaujas sapņot un prot palaist savus sapņus brīvībā, un Igaunijas valsts likumi nebremzē viņu iniciatīvu.

/uploads/text_page_image/asset/201311/206/EST_LV_iedzivotaji_2013.jpg

Latvijas jaunatklāšanas raidījums TE arī Veclaicenē!

Noskaties raidījuma TE  2013.gada 17.oktobra sižetu (epizode nr.18.)  no 8:35 minūtes un pašas beigas! Mēs esam "ēterī" (skaties, kas tur īsti ar to ēteri ir bijis..)