Ainaviskais Grūbes dolomītu atsegums atrodas ap 10 m augstajā Vaidavas upes labajā krastā, lejpus Grūbes hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta. Tajā atsedzas augšdevona Pļaviņu svītas dolomīti, kas atgādina dzeltenīgi brūnu ķieģelīšu sienu. Dolomīta iezī vietām vērojamas kavernas (dobumi) ar sīkiem minerāla kalcīta kristāliņiem un seno jūras organismu pārakmeņojumi – fosīlijas.
Grūbes dolomīta atsegums kopš 1977. gada ir valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Tas ir arī Eiropas Savienības aizsargājamais biotops (tā numurs – 8210 Karbonātisku pamatiežu atsegums.) Atsegums un tā apkārtne ietilpst plašajā Aizsargājamo ainavu apvidus (AAA) “Veclaicene“ teritorijā.
Atseguma kopējais garums ir 115 m, atseguma maksimālais augstums 4,5 m. Atsegumu josla ir gandrīz nepārtraukta, visaugstākais atsegums ir vērojams joslas ziemeļu daļā. Pie atseguma vērojamas vairākas avotu izplūdes vietas, viena no tām labiekārtota ūdens ņemšanai, ierīkotas kāpnītes. Pie avotiem un ūdenskrituma ziemās veidojas iespaidīgi leduskritumi.
Uz dabīgā divpakāpju ūdenskrituma, kura platums 12 m , bet kopējais augstums pārsniedz 4 m, jau 19. gadsimtā atradušās ūdensdzirnavas. Lai netraucētu ūdens plūsmai, ūdenskrituma kāples apmūrētas. 20.gs.sākumā dzirnavu vietā uzcelta Grūbes papes fabrika ar kokzāģētavu. Koki tika pludināti pa Vaidavu. Līdz karam tas bija tuvākajā apkārtnē lielākais rūpniecības centrs, kurā strādāja ap 80 cilvēku. 2. Pasaules kara laikā 1944. gadā vācu karaspēks atkāpjoties ēkas uzspridzināja. 1951.gadā HES tika atjaunota un darbojās līdz pat 1972. gadam.
1999. gadā vietējie uzņēmēji atjaunoja mazo Grūbes HES, uzstādot Latvijā vienu no modernākajām turbīnām ar tālvadību. Lai labāk izmantotu ūdens plūsmu, nesen ievietota vēl otra turbīna. HES darbojas caurplūdes režīmā, ar nelielām ūdens līmeņa svārstībām.
Pie HES apskatāmi vecās spēkstacijas turbīnu mehānismi. Blakus atrodas tūrisma un atpūtas komplekss “Grūbe”- brīvdienu māja “Melderi” un zivju audzētava “Krāces”.
