Šo skaisto vietu starp Ievas un Dzērves ezeriem vācu baroni 18. gs. vidū izvēlējušies muižas celtniecībai.
Muiža vairākkārt tikusi pārdota un pirkta. Alūksnes pārvaldnieks Helsreišs muižu nodevis kādam V. Fogelsangam, no kura znota Šreibera vārda muiža dabūjusi savu vācu nosaukumu – Schreibershof (Šreibershofa).
Pēc krievu – japāņu kara un 1905. gada revolūcijas muižu nopircis rumānis Georgs Stalmati-Čurea. Viņš revolūcijas juku laikā piekļuvis armijas kasei un nelegāli ieguvis daudz naudas. Nav bijis saimniecisks, tomēr, pateicoties kapitālam, licis uzcelt skaistu pili ar 60 istabām un trīs stāvu torni. Lai mainītu kaimiņu baronu attieksmi pret viņu, nopircis arī grāfa titulu.
Pils mūžs bijis īss. Tā pavirši celta no mitriem kokmateriāliem, apmesta ar kaļķiem, sienās iemeties brants (trupe) un ēka sākusi brukt. 20. gs. 20. gados pils īpašnieks licis to noplēst un pa gabalam pārdot izsolēs. Vēl tagad gan pagasta bibliotēkā, gan dažam veclaicenietim mājās ir holandiešu podiņu krāsnis un mēbeles, iegādātas no pils.
Līdz mūsdienām saglabājušās dažas muižas saimniecības ēkas un no senās muižas pils – pieci dekoratīvie stūru stabi. Vienu stabu mēģināts spridzināt, lai iegūtu ķieģeļus, bet tas sadrupis tik smalki, ka vērtīgi būvmateriāli nav iegūti, tāpēc pārējie stabi nav aiztikti.
Aizsargu nams „Vaiņags”
Pirmo aizsargu namu Ulmaņlaikos ierīkoja 19.gs. celtajā Korneta muižas krogā un to nosauca par „Vaiņagu”. Aizsargu priekšnieks bija Edgars Miezītis.
Aizsargi rīkoja dažādus pasākumus: deju vakarus ar ragu mūziku, notika teātra izrādes un skaistuma karalienes izvēlēšana. Bija arī bibliotēka, bufete, naktsmītne un stallis, kur nakšņotāji varējuši novietot zirgus.
Jauno aizsargu namu, kas visā krāšņumā slejas starp ezeriem, sāka celt 1939. gada rudenī. Kroga akmeņus lika jaunceltnes pamatos. Ēkas būvniecību beidza vācu laikā un tajā sāka strādāt pagasta valde.
1945. gadā, nostiprinoties padomju varai, šeit atvēra bibliotēku un tautas namu ar plašu zāli. Visos laikos šeit atradusies gan ciema izpildkomiteja, gan pagasta padome. Līdz ar mazo kolhozu apvienošanos 1950. gadā Kornetā iekārtoja kolhoza „Oktobris”, bet 1970. gadā – kolhoza „Veclaicene” kantori. Mainoties varām, te darbojušās dažādas organizācijas, bijusi dzimtsarakstu nodaļa, veikals, dzīvokļi.
Šobrīd bijušajā aizsargu namā atrodas pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka, tūrisma informācijas punkts, pagasta vēstures krātuve.
Interesantas ziņas par Kornetiem
Otrā pasaules kara beigās vācu armija Kornetu ieleju uzskatīja par pateicīgu vietu aizsardzības līnijas veidošanai un sāka to īstenot, taču aktīva karadarbība šeit nenotika.
Valsts nostiprināšanās laikā 20. gs. 20-to gadu sākumā pa Kornetu ezeriem tika plānota Latvijas – Igaunijas valsts robeža. Īsu brīdi Korneti atradās Igaunijas Republikā.
1. Fotogrāfija Korneta jaunā Aizsargu nama celtniecība
DARBA LAIKS:
10:00-17:00
