Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” izveidots 1977. gadā, lai saglabātu un aizsargātu raksturīgu Ziemeļvidzemes kultūrainavu un dabas vērtības. Veclaicenes augstākās virsotnes paceļas 230-270 mvjl.(Dēliņkalns – 271,5 m, Sauleskalns – 266,7m, Drusku pilskalns – 247m), paverot krāšņos dabas skatus uz Alūksnes pauguraini un Igaunijas augstāko virsotni Munameģi.
Drusku pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, tas atrodas paugurainā apvidū Pilskalna ezera ziemeļu krastā. 2007. gadā arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka pilskalnam bijuši divi apdzīvotības periodi: 1.-2.gt. pr. Kr. un 7.-10. gs.
Pilskalnā var nokļūt, ejot pa dabas taku, kas sākas pie Veclaicenes pagasta pārvaldes. Takas garums ir 3,5 km, tajā izvietoti stendi ar informāciju par apkārtnē vērojamām dabas un kultūrvēstures vērtībām. Dzērves kalnā uzbūvēts 27 m augsts skatu tornis, Drusku kalnā – panorāmskata stends, kas palīdz atpazīt līdz pat 60 m tālus objektus Igaunijas teritorijā, arī Baltijas augstāko kalnu Munameģi. Visaugstākajā vietā – Drusku pilskalna virsotnē ir atpūtas vieta.
Galvenās dabas vērtības pilskalna tuvumā ir Eiropas Savienības aizsargājami mežu biotopi – 9050 ES nozīmes aizsargājama biotopa kods lakstaugiem bagāti egļu meži, 9010* ES nozīmes prioritāri aizsargājama biotopa kods veci vai dabiski boreālie meži, 9180* ES nozīmes prioritāri aizsargājama biotopa kods nogāžu un gravu meži, kā arī 37 īpaši aizsargājamo putnu sugas.
Drusku pilskalns ievērojams ar to, ka tā DR nogāze pret ezeru ir neparasti stāva un augsta, paceļoties apmēram 90 m virs ezera ūdens līmeņa. Nevienam citam pilskalnam Latvijā nav tāda nogāzes stāvuma un augstuma.
